Sedamocanagāthā

1. Avippavāsapañhā

479.

Asaṃvāso bhikkhūhi ca bhikkhunīhi ca;

Sambhogo ekacco tahiṃ na labbhati;

Avippavāsena anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ;

Pañca vuttā mahesinā;

Vissajjantassa paribhuñjantassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Dasa puggale na vadāmi, ekādasa vivajjiya;

Vuḍḍhaṃ vandantassa āpatti, pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na ukkhittako na ca pana pārivāsiko;

Na saṅghabhinno na ca pana pakkhasaṅkanto;

Samānasaṃvāsakabhūmiyā ṭhito;

Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇo siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Upeti dhammaṃ paripucchamāno, kusalaṃ atthūpasañhitaṃ;

Na jīvati na mato na nibbuto, taṃ puggalaṃ katamaṃ vadanti buddhā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Ubbhakkhake na vadāmi, adho nābhiṃ vivajjiya;

Methunadhammapaccayā, kathaṃ pārājiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ karoti;

Adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ;

Sārambhaṃ aparikkamanaṃ anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ karoti;

Desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ;

Anārambhaṃ saparikkamanaṃ āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na kāyikaṃ kiñci payogamācare;

Na cāpi vācāya pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya garukaṃ chejjavatthuṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na kāyikaṃ vācasikañca kiñci;

Manasāpi santo na kareyya pāpaṃ;

So nāsito kinti sunāsito bhave;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Anālapanto manujena kenaci;

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Sikkhāpadā buddhavarena vaṇṇitā;

Saṅghādisesā caturo bhaveyyuṃ;

Āpajjeyya ekapayogena sabbe;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Ubho ekato upasampannā;

Ubhinnaṃ hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya;

Siyā āpattiyo nānā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Caturo janā saṃvidhāya;

Garubhaṇḍaṃ avāharuṃ;

Tayo pārājikā eko na pārājiko;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

2. Pārājikādipañhā

480.

Itthī ca abbhantare siyā,

Bhikkhu ca bahiddhā siyā;

Chiddaṃ tasmiṃ ghare natthi;

Methunadhammapaccayā;

Kathaṃ pārājiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Telaṃ madhuṃ phāṇitañcāpi sappiṃ;

Sāmaṃ gahetvāna nikkhipeyya;

Avītivatte sattāhe;

Sati paccaye paribhuñjantassa āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Nissaggiyena āpatti;

Suddhakena pācittiyaṃ;

Āpajjantassa ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Bhikkhū siyā vīsatiyā samāgatā;

Kammaṃ kareyyuṃ samaggasaññino;

Bhikkhu siyā dvādasayojane ṭhito;

Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Padavītihāramattena vācāya bhaṇitena ca;

Sabbāni garukāni sappaṭikammāni;

Catusaṭṭhi āpattiyo āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Nivattho antaravāsakena;

Diguṇaṃ saṅghāṭiṃ pāruto;

Sabbāni tāni nissaggiyāni honti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na cāpi ñatti na ca pana kammavācā;

Na cehi bhikkhūti jino avoca;

Saraṇagamanampi na tassa atthi;

Upasampadā cassa akuppā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Itthiṃ hane na mātaraṃ, purisañca na pitaraṃ hane;

Haneyya anariyaṃ mando, tena cānantaraṃ phuse;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Itthiṃ hane ca mātaraṃ, purisañca pitaraṃ hane;

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, na tenānantaraṃ phuse;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Acodayitvā assārayitvā;

Asammukhībhūtassa kareyya kammaṃ;

Katañca kammaṃ sukataṃ bhaveyya;

Kārako ca saṅgho anāpattiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Codayitvā sārayitvā;

Sammukhībhūtassa kareyya kammaṃ;

Katañca kammaṃ akataṃ bhaveyya;

Kārako ca saṅgho sāpattiko siyā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Chindantassa āpatti, chindantassa anāpatti;

Chādentassa āpatti, chādentassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Saccaṃ bhaṇanto garukaṃ, musā ca lahu bhāsato;

Musā bhaṇanto garukaṃ, saccañca lahu bhāsato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

3. Pācittiyādipañhā



这是《舍陀摩迦那偈》的内容。我将按照您的要求完整直译成简体中文:
不离宿问
比丘与比丘尼不同住;
某些共享在那里不被允许;
以不离宿而无犯;
这是智者思考的问题。
不可舍不可分;
大仙说有五种;
舍弃使用而无犯;
这是智者思考的问题。
我不说十种人,除去十一种;
礼敬长老而犯戒,这是智者思考的问题。
非被摈除非在别住;
非破僧非转向他部;
立于同一住地;
如何不共学处;
这是智者思考的问题。
亲近法询问,善巧有益;
非活非死非涅槃,诸佛说此是何等人;
这是智者思考的问题。
我不说腋下以上,除去脐下;
因淫欲法,如何成波罗夷;
这是智者思考的问题。
比丘自行乞求建造小屋;
未指定地点超过尺寸;
有妨碍无绕行处而无犯;
这是智者思考的问题。
比丘自行乞求建造小屋;
已指定地点合乎尺寸;
无妨碍有绕行处而有犯;
这是智者思考的问题。
不以身作任何行为;
也不以语对他人说;
犯重罪应被驱逐;
这是智者思考的问题。
不以身语作任何;
即使意念也不作恶;
他被驱逐如何为善驱逐;
这是智者思考的问题。
不与任何人说话;
也不对他人发声;
犯语罪而非身罪;
这是智者思考的问题。
最胜佛所赞学处;
应有四僧残罪;
以一行为犯所有;
这是智者思考的问题。
两人一起受具足戒;
从两人手中接受衣服;
会有不同的犯戒;
这是智者思考的问题。
四人共谋;
偷取贵重物品;
三人波罗夷一人非波罗夷;
这是智者思考的问题。
波罗夷等问
女人在内,
比丘在外,
房中无孔;
因淫欲法;
如何成波罗夷;
这是智者思考的问题。
油蜜糖及酥油;
自己取来存放;
七日未过;
有缘由使用而有犯;
这是智者思考的问题。
以舍堕而有犯;
以纯粹波逸提;
同时犯两罪;
这是智者思考的问题。
比丘二十人集会;
以为和合而行羯磨;
有比丘住在十二由旬外;
此羯磨因别众而无效;
这是智者思考的问题。
仅以走一步和说一句话;
所有重罪可忏悔;
同时犯六十四种罪;
这是智者思考的问题。
穿着内衣;
披双层大衣;
所有这些都成舍堕;
这是智者思考的问题。
既无白羯磨也无羯磨文;
胜者未说他是比丘;
他也无皈依;
他的具足戒不坏;
这是智者思考的问题。
杀女非母,杀男非父;
愚者杀非圣者,因此得无间业;
这是智者思考的问题。
杀女为母,杀男为父;
杀母杀父,不因此得无间业;
这是智者思考的问题。
不举发不忆念;
对不在场者行羯磨;
所作羯磨应为善作;
作羯磨的僧团无犯;
这是智者思考的问题。
举发忆念;
对在场者行羯磨;
所作羯磨应为未作;
作羯磨的僧团有犯;
这是智者思考的问题。
切断有犯,切断无犯;
遮蔽有犯,遮蔽无犯;
这是智者思考的问题。
说实语重罪,说妄语轻罪;
说妄语重罪,说实语轻罪;
这是智者思考的问题。
波逸提等问

481.

Adhiṭṭhitaṃ rajanāya rattaṃ;

Kappakatampi santaṃ;

Paribhuñjantassa āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Atthaṅgate sūriye bhikkhu maṃsāni khādati;

Na ummattako na ca pana khittacitto;

Na cāpi so vedanāṭṭo bhaveyya;

Na cassa hoti āpatti;

So ca dhammo sugatena desito;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na rattacitto na ca pana theyyacitto;

Na cāpi so paraṃ maraṇāya cetayi;

Salākaṃ dentassa hoti chejjaṃ;

Paṭiggaṇhantassa thullaccayaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na cāpi āraññakaṃ sāsaṅkasammataṃ;

Na cāpi saṅghena sammuti dinnā;

Na cassa kathinaṃ atthataṃ tattheva;

Cīvaraṃ nikkhipitvā gaccheyya aḍḍhayojanaṃ;

Tattheva aruṇaṃ uggacchantassa anāpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Kāyikāni na vācasikāni;

Sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Vācasikāni na kāyikāni;

Sabbāni nānāvatthukāni;

Apubbaṃ acarimaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seve;

Tayo purise tayo anariyapaṇḍake;

Na cācare methunaṃ byañjanasmiṃ;

Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Mātaraṃ cīvaraṃ yāce, no ca saṅghe [no saṃghassa (ka.), no ca saṃghassa (syā.), no ce saṃghassa (sī.)] pariṇataṃ;

Kenassa hoti āpatti, anāpatti ca ñātake;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Kuddho ārādhako hoti, kuddho hoti garahiyo;

Atha ko nāma so dhammo, yena kuddho pasaṃsiyo;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Tuṭṭho ārādhako hoti, tuṭṭho hoti garahiyo;

Atha ko nāma so dhammo, yena tuṭṭho garahiyo;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ;

Pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ;

Dukkaṭaṃ āpajjeyya ekato;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Ubho paripuṇṇavīsativassā;

Ubhinnaṃ ekupajjhāyo;

Ekācariyo ekā kammavācā;

Eko upasampanno eko anupasampanno;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Akappakataṃ nāpi rajanāya rattaṃ;

Tena nivattho yena kāmaṃ vajeyya;

Na cassa hoti āpatti;

So ca dhammo sugatena desito;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na deti na paṭiggaṇhāti, paṭiggaho tena na vijjati;

Āpajjati garukaṃ na lahukaṃ, tañca paribhogapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Na deti na paṭiggaṇhāti, paṭiggaho tena na vijjati;

Āpajjati lahukaṃ na garukaṃ, tañca paribhogapaccayā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ;

Chādeti anādariyaṃ paṭicca;

Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ;

Pañhā mesā kusalehi cintitā.

Sedamocanagāthā niṭṭhitā.

Tassuddānaṃ –

Asaṃvāso avissajji, dasa ca anukkhittako;

Upeti dhammaṃ ubbhakkhakaṃ, tato saññācikā ca dve.

Na kāyikañca garukaṃ, na kāyikaṃ na vācasikaṃ [na kāyikaṃ sunāsitaṃ (syā.)];

Anālapanto sikkhā ca, ubho ca caturo janā.

Itthī telañca nissaggi, bhikkhu ca padavītiyo;

Nivattho ca na ca ñatti, na mātaraṃ pitaraṃ hane.

Acodayitvā codayitvā, chindantaṃ saccameva ca;

Adhiṭṭhitañcatthaṅgate, na rattaṃ na cāraññakaṃ.

Kāyikā vācasikā ca, tissitthī cāpi mātaraṃ;

Kuddho ārādhako tuṭṭho, saṅghādisesā ca ubho.


决意染色已染;
即使已作净;
使用者有犯;
这是智者思考的问题。
日落时比丘食肉;
非狂乱非心散乱;
也非病痛所苦;
而无有犯戒;
此法为善逝所说;
这是智者思考的问题。
非贪心非偷盗心;
也非欲使他人死;
给予木签应被驱逐;
接受者犯粗恶罪;
这是智者思考的问题。
非林居处非被认为危险;
也非僧团给予许可;
也非迦絺那衣已展开;
放置衣物离去半由旬;
在那里日出而无犯;
这是智者思考的问题。
身业非语业;
皆为不同事由;
同时犯非前非后;
这是智者思考的问题。
语业非身业;
皆为不同事由;
同时犯非前非后;
这是智者思考的问题。
不与三种女人行淫;
三种男人三种非圣黄门;
不与生殖器行淫;
因淫欲法应被驱逐;
这是智者思考的问题。
向母亲乞衣,非僧团所施舍;
因何有犯,对亲属无犯;
这是智者思考的问题。
愤怒者可喜,愤怒者应责;
是何等法,愤怒者应赞;
这是智者思考的问题。
欢喜者可喜,欢喜者应责;
是何等法,欢喜者应责;
这是智者思考的问题。
僧残粗恶罪;
波逸提悔过罪;
突吉罗同时犯;
这是智者思考的问题。
两人皆满二十岁;
两人同一和尚;
同一阿阇黎同一羯磨文;
一人已受具足戒一人未受具足戒;
这是智者思考的问题。
未作净也非染色;
穿着它随意而行;
而无有犯戒;
此法为善逝所说;
这是智者思考的问题。
不给予不接受,因此无接受;
犯重罪非轻罪,因使用而有犯;
这是智者思考的问题。
不给予不接受,因此无接受;
犯轻罪非重罪,因使用而有犯;
这是智者思考的问题。
犯有余重罪;
因不恭敬而覆藏;
非比丘尼也不触犯罪;
这是智者思考的问题。
舍陀摩迦那偈终。
其摘要 -
不同住不可舍,十及非被摈除;
亲近法腋下以上,然后两个自行乞求。
非身业及重罪,非身非语;
不说话及学处,两人及四人。
女人油及舍堕,比丘及走一步;
穿着及非白羯磨,非杀母杀父。
不举发举发,切断及实语;
决意及日落,非贪心非林居。
身业语业,三种女人及母亲;
愤怒可喜欢喜,僧残及两人。


Akappakataṃ na deti, na detāpajjatī garuṃ;

Sedamocanikā gāthā, pañhā viññūhi vibhāvitāti [viññūvibhāvitā (sī. syā.)].

未作净不给予，不给予犯重罪；
舍陀摩迦那偈，智者所阐明的问题。


